Mihails Kozlovs

Jaunākajā European Court of Auditors ziņojumā vērtējām, vai ES atbalsts, kas tiek sniegts ar Rietumbalkānu Investīciju satvara (WBIF) starpniecību, palīdz uzlabot transporta savienojumus starp Rietumbalkāniem un Eiropas Savienību. Tas ir svarīgi gan ekonomikai, gan iedzīvotājiem abās pusēs.

Lai gan reģioni ir atšķirīgi, WBIF finansētie projekti saskaras ar līdzīgām problēmām kā transporta infrastruktūras projekti ES. Ir piešķirts ievērojams finansējums un uzsākti daudzi projekti, tomēr progress joprojām ir lēnāks, nekā bija iecerēts. Rezultātus uz vietas turpina ietekmēt kavējumi, nepilnības projektu uzraudzībā un ilgtspējas riski.

🔍 Galvenie secinājumi:

▫️ ES Rietumbalkānu transporta projektiem piešķīrusi 2,7 miljardus eiro.
▫️ Lielākā daļa revidēto projektu saskārās ar būtiskiem kavējumiem.
▫️ Uzraudzības nepilnības ierobežoja Komisijas spēju savlaicīgi risināt īstenošanas problēmas.
▫️ Progress Rietumbalkānu integrēšanā Eiropas transporta tīklā ir nevienmērīgs.
▫️ Vairākiem projektiem pastāv ilgtspējas riski.
▫️ ES atbalsts ne vienmēr ir pietiekami redzams.

💡 Mēs iesakām:

▫️ Stiprināt projektu atlasi, lielāku uzmanību pievēršot gatavībai īstenošanai un stratēģiskajām prioritātēm.
▫️ Uzlabot uzraudzības un monitoringa kārtību, lai īstenošanas problēmas tiktu identificētas agrāk.
▫️ Uzlabot ziņošanu par kavējumiem, rezultātiem un projektu sniegumu.
▫️ Labāk nodrošināt pabeigto investīciju ilgtspēju un uzlabot ES atbalsta redzamību.

Plašāk: https://bit.ly/3PPsaAY

Following to our recent focus on the major transport infrastructure projects in the EU, our latest European Court of Auditors audit report examined whether the EU support through the Western Balkans Investment Framework (WBIF) helps improving transport connections between the Western Balkans and the Union. This is important for the economy and people on both sides.

Although the regions are different, projects under the WBIF face similar challenges as the ones in the EU. Indeed, the EU has committed substantial funding and many projects have been launched, yet progress remains slower than expected. Delays, weaknesses in project supervision, and sustainability concerns continue to affect results on the ground.

🔍 Key findings:
▫️ The EU committed €2.7 billion to transport projects in the Western Balkans.
▫️ Most audited projects experienced significant delays.
▫️ Weaknesses in supervision reduced the Commission’s ability to address implementation problems.
▫️ Progress in connecting the region to the EU transport network remains uneven.
▫️ Several projects face sustainability risks.
▫️ EU support is not always sufficiently visible.

💡 We recommend:
▫️ Strengthening project selection by focusing on readiness and strategic priorities.
▫️ Improving supervision and monitoring arrangements to identify implementation problems earlier.
▫️ Enhancing the quality of reporting on delays, results and project performance.
▫️ Better safeguarding the sustainability of completed investments and improving the visibility of EU support.

More details: http://bit.ly/4v4Zi70

Palīdzēt jauniešiem atrast darbu ir tikai daļa no izaicinājuma. Tikpat svarīgi ir palīdzēt viņiem nostiprināties darba tirgū ilgtermiņā.

Latvijā jauniešu bezdarbs pēdējos gados ir bijis zem ES vidējā līmeņa un 2024. gadā bija zemākais Baltijas valstīs. Tas ir pozitīvs rezultāts. Taču, kā rāda mūsu jaunākais Eiropas Revīzijas palātas ziņojums, ar nodarbinātības rādītājiem vien nepietiek — ilgtermiņa integrācija darba tirgū joprojām ir izaicinājums visā Eiropas Savienībā.

🔍 Galvenie secinājumi:

▫️ Jauniešu bezdarbs ES ir samazinājies.
▫️ ES finansētie pasākumi ir atbalstījuši miljoniem jauniešu.
▫️ Ilgtermiņa rezultāti netiek pietiekami uzraudzīti.
▫️ Atbalsts jauniešu pieņemšanai darbā ne vienmēr nodrošina ilgtermiņa rezultātus.
▫️ Visgrūtāk joprojām ir sasniegt jauniešus, kuri atrodas ārpus darba tirgus.

💡 Mēs iesakām:

▫️ Labāk uzraudzīt atbalsta pasākumu ilgtermiņa ietekmi.
▫️ Padarīt pieņemšanas stimulus mērķētākus un ilgtspējīgākus.
▫️ Stiprināt darbu ar ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem.

Vairāk informācijas European Court of Auditors ziņojumā: https://bit.ly/4g5X1nm

Helping young people find a job is only part of the challenge. Helping them build a lasting place in the labour market is equally important.

In Latvia, youth unemployment has remained below the EU average in recent years and was the lowest among the Baltic States in 2024. This is encouraging progress. Yet, as our latest European Court of Auditors report shows, employment figures alone do not tell the whole story. Across the EU, ensuring that young people achieve lasting integration into the labour market remains a challenge.

🔍 Key findings:

▫️ Youth unemployment has declined across the EU.
▫️ EU-funded measures have supported millions of young people.
▫️ Long-term results are not sufficiently monitored.
▫️ Hiring incentives do not always promote sustainable employment.
▫️ Inactive young people remain difficult to reach.

💡 We recommend:

▫️ Better monitor the long-term impact of support measures.
▫️ Make hiring incentives more targeted and sustainable.
▫️ Strengthen outreach to inactive young people.

More details in European Court of Auditors report: https://bit.ly/43uVGz0

2–5 % no pasaules IKP jeb 800 miljardi līdz 2 triljoni ASV dolāru – tā tiek lēsts pasaulē atmazgātās naudas apjoms. Tajā pašā laikā tiek konfiscēts tikai aptuveni 1 % no šiem līdzekļiem.

Eiropas Savienībā ik gadu tiek atmazgāti aptuveni 1,3–2 % no IKP.

Turklāt pieaug noziedzīgo nodarījumu skaits, kas rada nelikumīgus ienākumus, savukārt dažās nozīmīgās jurisdikcijās vērojama atkāpšanās no iepriekš ieviestajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumiem.

Arī tehnoloģiju attīstība nereti strādā noziedznieku labā.

Pozitīvi, ka līdz ar AMLA (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādes) izveidi un gaidāmo darbības uzsākšanu Eiropas Savienība vairs necenšas panākt citus, bet var kļūt par līderi šajā jomā. Tomēr izšķiroša nozīme būs tam, kā jaunā sistēma tiks ieviesta praksē – gan jau tagad, gan īpaši pēc 2028. gada.

Pēc vairākām vērienīgām naudas atmazgāšanas lietām Eiropas Savienībā European Court of Auditors veica ES noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas revīziju un aicināja veidot daudz vienotāku Eiropas pieeju šīs problēmas risināšanai.

Ar galvenajiem ziņojuma secinājumiem var iepazīties šeit:
https://tinyurl.com/3akbbpjc

Daudzi no toreiz identificētajiem jautājumiem joprojām ir aktuāli, un to pilnīga atrisināšana lielā mērā būs atkarīga no AMLA darba. Nesen Frankfurtē notikusī pirmā AMLA konference par līdzšinējo progresu un nākamajiem soļiem sniedza vairākus pārliecinošus signālus, ka Eiropas Savienība ir nopietni apņēmusies ierobežot naudas atmazgāšanu.

2-5% of global GDP = USD800bn - USD2000bn. This is the estimate of global money laundering. Only 1% of these funds is confiscated.

In the EU, the estimate is 1,3-2% of GDP laundered per year.

Besides, the predicate offences are on the rise, and there are reversals of counter money laundering systems/measures in some key jurisdictions.

Technological developments often play in favour of criminals.

On the positive side, with the establishment and planned launch of operation of AMLA - The EU Anti-Money Laundering Authority, the EU no longer in a position to catch up but to lead the way. Of course, implementation is key already now and especially as of 2028.

After several major money laundering scandals in the EU, the European Court of Auditors conducted a performance audit of the EU AML framework and called for a much more uniform European approach to the problem.

You can read the main messages of that report here:
https://bit.ly/4aqtdOB

Many of them still relevant and their full resolution will depend on AMLA’s work. The first AMLA conference in Frankfurt about the progress until now and next steps in the coming years delivered several reassuring messages that the EU is serious in its effort to curb money laundering activities.